"Pasaulīgo baudu dārzs" jeb "Pasaulīgo prieku dārzs" (apm. 1500.-1510. g.; precīzs uzgleznošanas laiks nav zināms) ir Hieronīma Bosa triptihs, viens no viņa visslavenākajiem darbiem.

Aizvērtā veidā triptihs veido gleznu, kurā attēlota zeme trešajā radīšanas dienā. Lietotas pelēcīgas, tumšas krāsas. Zeme ir ietvērta slēgtā stikla lodē, kas simbolizē cilveku pasaules trauslumu un īslaicīgumu.

Atvērtā veidā triptihā no kreisās puses uz labo attēlota paradīze, laicīgā pasaule un elle. triptihs veidots košās, kontrastainās krāsās. Ēdenes dārzā attēloti Ādams un Ieva, ko grasās salaulāt Kristus, dažādi īsti (žirafe, zilonis) un fantastiski (vienradzis) dzīvnieki, arī laba un ļauna atzīšanas koks. Virs Kristus gleznā attēlots dzīvības avots.

Centrālajā panelī attēloti kaili dažādu rasu vīrieši un sievietes (nav attēloti bērni un vecāki cilvēki), kas — saskaņā ar gleznas spēcīgo simboliku — nododas dažādām pasaulīgām baudām. Centrā redzama ūdenskrātuve, kurā peldas sievietes, savukārt tai apkārt riņķī dažādu dzīvnieku mugurās dodas vīrieši. Lielā skaitā attēloti milzu putni un dažādi augļi.

Labējā panelī attēlota elle. Priekšplānā redzami cilvēki, kas tiek sodīti par septiņiem nāves grēkiem (piemēram, sieviete, kas cietusi no lepnības grēka, nolemta mūžīgi raudzīties savā atspulgā, kas redzams uz dēmona pēcpuses). Daudzi priekšmeti šeit, tāpat kā centrālajā panelī, redzami palielināti — piemēram, cilvēks ir piestiprināts lautas grifam, cits savukārt sapinies arfas stīgās; cilvēks uz milzīgs slidas pa plānu ledu slīd tieši uz vietu, kur kāds cits jau ielūzis; milzīgs trusis nomedījis cilvēku u.tml. Centrā redzams t.s. "koka cilvēks" ar izdobtu olas formas torsu. Uz viņa galvas atrodas plāksne, kur dēmoni dejo ap dūdām, savukārt viņa ķermenī ierīkota taverna. Ievērības cienīgs ir arī dēmons ar putna galvu, kas sēž augstā krēslā un rij grēcinieku dvēseles. Tiek sodīts miesaskāres grēks (cūka mūķenes tērpā cenšas pierunāt kādu vīru parakstīt kādu dokumentu, arī visi mūzikas instrumenti saistīti ar erotisku simboliku).