Merva (turkmēņu: Merw, persiešu: مرو), dažādos vēstures periodos arī Aleksandrija un Margiānas Antiohija bija viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām senajā Zīda ceļā pie Murgapas upes iekšējās deltas. Pilsētas drupas (faktiski vairāku pilsētu drupas no dažādiem periodiem) mūsdienās atrodas Turkmenistānā, 30 kilometrus uz austrumiem no mūsdienu Mari pilsētas.

Mervas oāzē cilvēka apdzīvotības pēdas atklātas no 30. gadsimta p.m.ē. Ahemenīdu impērijas laikā tā bija Margiānas satrapijas centrs. Vēlākos gados to kontrolēja arābi, seldžuki (tā 1118. līdz 1153. gadam tā bija Seldžuku impērijas austrumu galvaspilsēta) un Sefevīdi. 12. un 13. gadsimtā Merva bija viena no lielākajām pilsētām pasaulē, tajā dzīvoja ap 500 000 tūkstoši iedzīvotāju. 1221. gadā mongoļi Čingishana dēla Toluja vadībā nopostīja pilsētu, sistemātiski nogalinot visus iedzīvotājus. Pēc dažu vēsturnieku domām nogalināto skaits varētu būt ap miljons cilvēku. Kaut arī 15. gadsimtā pilsēta tika atjaunota, tā nekad vairs neatguva iepriekšējo ietekmi un līdz 19. gadsimta sākumam tika pilnībā pamesta.

1999. gadā Mervas pilsētas atliekas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.