Επίδαυρος

( Epidaura )

Epidaura (grieķu: Επίδαυρος) bija sengrieķu pilsēta Peloponēsas ziemeļaustrumos, Argolīdas pussalas austrumu piekrastē. Antīkajos laikos tā bija nelielā Epidaurijas (Επιδαυρία) vēsturiskā apgabala centrs. Mūsdienās tur atrodas neliels ciemats, kas saucas Palea-Epidaura, nepilnus 7 kilometrus uz ziemeļiem atrodas ciemats Nea-Epidaura. Savukārt, par Epidauru tiek dēvēts senajā Grieķijā slavenais Asklēpija kulta centrs ar pazīstamo Epidauras teātri, kas atrodas apmēram 8 km uz rietumiem un ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts. Šeit atrodas arī Epidauras arheoloģijas muzejs.

Vēsture

Asklēpija kults ir zināms jau no 6. gadsimta pr.Kr., kad senā Maleatas Apollona svētnīca paugura virsotnē kļuva par šauru. Epidauras asklepions bija pats populārākais klasiskās Grieķijas dziedniecības centrs, vieta, uz kurieni devās slimie cerībā tikt dziedināti. Lai atrastu pareizās zāles viņu slimībām, tie pavadīja nakti enkoimeterijā — lielā guļamajā zālē. Viņu sapņos pats dievs ieteica tiem, kas viņiem jādara, lai atjaunotu veselību. Svētnīcā bija viesu nams ar 150 vietām. Netālu bija arī minerālavoti, kas, iespējams, tika izmantoti ārstniecībā.

Asklēpijs, senatnē svarīgākais dziedinātājs dievs, atnesa šeit uzplaukumu, kura rezultātā 4. un 3. gadsimtā pr.Kr. tika veiktas ambiciozas monumentālu celtņu celtniecības, paplašināšanas un rekonstrukcijas programmas. Popularitāte un uzplaukums turpinājās visu hellēnisma periodu. Pēc Korintas sagraušanas 146. gadā pr.Kr. Lucijs Mummijs apmeklēja asklepionu un atstāja tur divus veltījumus. 87. gadā pr.Kr. svētnīcu izlaupīja romiešu karavadonis Sulla. 74. gadā pr.Kr. pēc Marka Antonija Kretikusa (Marcus Antonius Creticus) rīkojuma šeit tika izvietots romiešu garnizons, kas radīja graudu trūkumu. Neskatoties uz to, 67. gadā pr.Kr. svētnīcu izlaupīja pirāti. 2. gadsimtā romiešu laikā asklepions piedzīvoja jaunu pacēlumu, bet 395. gadā svētnīcai uzbruka goti.

4. gadsimtā Teodosija I laikā, izplatoties kristietībai un cīnoties ar pagānismu Asklēpija templi slēdza. Taču arī pēc kristietības ieviešanas un pagānisma apkarošanas vēl 5. gadsimtā Epidauras asklepions bija pazīstams kā kristiešu ārstnieciskais centrs. Asklēpija kults turpinājās, līdz 426. gadā to oficiāli atcēla Teodosijs II. Kulta vieta tika pamesta un tā sabrukšanu paātrināja arī 522. un 551. gada zemestrīces.

Teritorijas arheoloģiskos pētījumus iesāka Francijas zinātniskā ekspedīcija. Taču sistemātiskus izrakumus 19. gadsimta beigās uzsāka Grieķijas Arheoloģiskā biedrība. Šajā laikā arī tika atklāts asklepions un Maleata Apollona svētnīca. Izrakumi tika veikti no 1879. līdz 1928. gadam, un turpināti no 1948. līdz 1951. gadam. No 1974. gada līdz mūsdienām tie notiek nepārtraukti. Līdz ar arheoloģiskajiem izrakumiem tiek veikta pieminekļu restaurācija un atjaunošana.[1]

 
Asklēpija tempļa rekonstrukcija.
 
Epidauras teātra plāns.
 
Tolosa rekonstrukcija.
 
Abatons.
 
Epidauras stadions.
Елси Спафари, Коринфия-Арголида, издания ЕСПЕРОС, Афины, 2010., 163. lpp.
Photographies by:
George E. Koronaios - CC0
Statistics: Position
3078
Statistics: Rank
38399

Pievienot komentāru

Esta pregunta es para comprobar si usted es un visitante humano y prevenir envíos de spam automatizado.

Drošība
485931627Click/tap this sequence: 8759

Google street view

Where can you sleep near Epidaura ?

Booking.com
487.383 visits in total, 9.187 Points of interest, 404 Destinations, 9 visits today.