Kurdistan

Kurdistāna
Jim Gordon - CC BY 2.0 Klearchos Kapoutsis from Santorini, Greece - CC BY 2.0 gozturk - CC BY 3.0 Jim Gordon - CC BY 2.0 Marcin Konsek - CC BY-SA 4.0 Shaun Dunphy - CC BY-SA 2.0 Klearchos Kapoutsis from Santorini, Greece - CC BY 2.0 Mehmetkrckrc - CC BY-SA 4.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Sefer azeri - CC BY-SA 4.0 Teomancimit - CC BY-SA 3.0 Dûrzan Cîrano - CC BY-SA 4.0 Bernard Gagnon - CC BY-SA 3.0 Արարատ Թրվանց - CC BY-SA 4.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Babak.alavi - CC BY-SA 4.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Ger Al Hamud Ser bahger - CC BY-SA 3.0 Carole Raddato from FRANKFURT, Germany - CC BY-SA 2.0 Teomancimit - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Navid Alizadeh Sadighi - CC BY-SA 4.0 Carole Raddato from FRANKFURT, Germany - CC BY-SA 2.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Carole Raddato from FRANKFURT, Germany - CC BY-SA 2.0 Teomancimit - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Navid Alizadeh Sadighi - CC BY-SA 4.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Nightstallion03 (talk) - CC BY 3.0 Klearchos Kapoutsis from Santorini, Greece - CC BY 2.0 uncredited - CC BY-SA 3.0 Farzin Izaddoust dar - CC BY-SA 4.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Teomancimit - CC BY-SA 3.0 Dosseman - CC BY-SA 4.0 Meysem - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Carole Raddato from FRANKFURT, Germany - CC BY-SA 2.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Carole Raddato from FRANKFURT, Germany - CC BY-SA 2.0 Fabienkhan - CC BY-SA 2.5 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Dosseman - CC BY-SA 4.0 Teomancimit - CC BY-SA 3.0 David Stanley from Nanaimo, Canada - CC BY 2.0 Carole Raddato from FRANKFURT, Germany - CC BY-SA 2.0 Marcin Konsek - CC BY-SA 4.0 Teomancimit - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Fuad2006 - CC BY 2.5 No images
  1. Sākums
  2. Āzija
  3. Kurdistāna

Context of Kurdistāna

Kurdistāna ir apgabals Tuvajos Austrumos, kuru apdzīvo kurdi. Tas daļēji atrodas Turcijā, Irākā, Irānā, Armēnijā un Sīrijā. Precīzas robežas ir grūti noteikt, jo šīs valstis atsakās atzīt Kurdistānu kā demogrāfisku vai ģeogrāfisku reģionu.

Kurdi ir pasaulē lielākā tauta (apmēram 25 miljoni), kurai nav savas valsts. Kurdistānas neatkarību apsolīja 1920. gada Sevras līgumā, sadalot Osmaņu Impēriju. Jaunā Turcijas Republika atteicās atzīt šo līgumu un Turcijas neatkarības karā (1919—1923) padzina Lielbritānijas un Francijas okupācijas spēkus. Pēc neatkarības kara tika noslēgts Lozannas miera līgums (1923), kas noteica Turcijas tagadējās robežas. Otrā pasaules kara laikā PSRS okupētajā Irānas daļā 1945. gada beigās kurdi izveidoja starptautiski neatzītu valsti — Kurdu Tautas Republiku (krievu: Курдская Народная Республика) jeb Mehabadas Republiku.

Pēc Kosovas neatkarības pasludināšanas 2008. gadā tika izteikts pieņēmu...Lasīt vairāk

Kurdistāna ir apgabals Tuvajos Austrumos, kuru apdzīvo kurdi. Tas daļēji atrodas Turcijā, Irākā, Irānā, Armēnijā un Sīrijā. Precīzas robežas ir grūti noteikt, jo šīs valstis atsakās atzīt Kurdistānu kā demogrāfisku vai ģeogrāfisku reģionu.

Kurdi ir pasaulē lielākā tauta (apmēram 25 miljoni), kurai nav savas valsts. Kurdistānas neatkarību apsolīja 1920. gada Sevras līgumā, sadalot Osmaņu Impēriju. Jaunā Turcijas Republika atteicās atzīt šo līgumu un Turcijas neatkarības karā (1919—1923) padzina Lielbritānijas un Francijas okupācijas spēkus. Pēc neatkarības kara tika noslēgts Lozannas miera līgums (1923), kas noteica Turcijas tagadējās robežas. Otrā pasaules kara laikā PSRS okupētajā Irānas daļā 1945. gada beigās kurdi izveidoja starptautiski neatzītu valsti — Kurdu Tautas Republiku (krievu: Курдская Народная Республика) jeb Mehabadas Republiku.

Pēc Kosovas neatkarības pasludināšanas 2008. gadā tika izteikts pieņēmums, ka līdzīgas prasības gaidāmas arī no kurdu separātistu puses. Turcija oficiāli noraidīja šādu pieņēmumu, jo kurdi Turcijā nedzīvo noteiktās teritorijās, tiem nav arī pašu vēlētas valdības. Turcijas valdība uzskata, ka kurdi nav mazākumtautība, bet no turku nācijas neatdalāms elements.

2017. gada 25. septembrī Irākas Kurdistānas valdība rīkoja plebiscītu par reģiona neatkarību. Balsošana notika trīs Irākas Kurdistānas reģiona provincēs — Dahūkā, Erbīlā un Suleimānijā, kā arī strīda teritorijās, ieskaitot Kirkūkas provinci. Balsotājiem bija jāatbild uz jautājumu: "Vai vēlaties, ka Kurdistānas reģions un Kurdistānas apgabali ārpus reģiona pārvaldes kļūtu par neatkarīgu valsti?" Nākamajā dienā pēc referenduma vēlēšanu komisija pavēstīja, ka referendumā piedalījās 72% balsstiesīgo vēlētāju, no kuriem vairāk nekā 90% nobalsojuši par Irākas autonomā Kurdistānas reģiona neatkarību.

56 things to do in Kurdistāna

Where can you sleep near Kurdistāna ?

Booking.com
8.847.950 visits in total, 407.503 Points of interest, 405 Destinations, 3.436 visits today.