Kurdistan

Kurdistāna
Jim Gordon - CC BY 2.0 Ara9979 - CC BY-SA 4.0 Navid Alizadeh Sadighi - CC BY-SA 4.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Marcin Konsek - CC BY-SA 4.0 David Stanley from Nanaimo, Canada - CC BY 2.0 Shaun Dunphy - CC BY-SA 2.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Babak.alavi - CC BY-SA 4.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Fabienkhan - CC BY-SA 2.5 Teomancimit - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Carole Raddato from FRANKFURT, Germany - CC BY-SA 2.0 Teomancimit - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Teomancimit - CC BY-SA 3.0 gozturk - CC BY 3.0 Fuad2006 - CC BY 2.5 Teomancimit - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Արարատ Թրվանց - CC BY-SA 4.0 Teomancimit - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Carole Raddato from FRANKFURT, Germany - CC BY-SA 2.0 uncredited - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Sefer azeri - CC BY-SA 4.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Nightstallion03 (talk) - CC BY 3.0 Dûrzan Cîrano - CC BY-SA 4.0 Mehmetkrckrc - CC BY-SA 4.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Sefer azeri - CC BY-SA 4.0 Teomancimit - CC BY-SA 3.0 Meysem - CC BY-SA 3.0 Carole Raddato from FRANKFURT, Germany - CC BY-SA 2.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Teomancimit - CC BY-SA 3.0 Teomancimit - CC BY-SA 3.0 Navid Alizadeh Sadighi - CC BY-SA 4.0 Farzin Izaddoust dar - CC BY-SA 4.0 Carole Raddato from FRANKFURT, Germany - CC BY-SA 2.0 Jim Gordon - CC BY 2.0 Teomancimit - CC BY-SA 3.0 Ger Al Hamud Ser bahger - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Sefer azeri - CC BY-SA 4.0 Dosseman - CC BY-SA 4.0 Dosseman - CC BY-SA 4.0 Klearchos Kapoutsis from Santorini, Greece - CC BY 2.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Beytullah eles - CC BY-SA 4.0 Bernard Gagnon - CC BY-SA 3.0 Alexander Naumov - CC BY 3.0 Klearchos Kapoutsis from Santorini, Greece - CC BY 2.0 Carole Raddato from FRANKFURT, Germany - CC BY-SA 2.0 Carole Raddato from FRANKFURT, Germany - CC BY-SA 2.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 Ben Bender - CC BY-SA 3.0 No images
  1. Sākums
  2. Āzija
  3. Kurdistāna

Context of Kurdistāna

Kurdistāna ir apgabals Tuvajos Austrumos, kuru apdzīvo kurdi. Tas daļēji atrodas Turcijā, Irākā, Irānā, Armēnijā un Sīrijā. Precīzas robežas ir grūti noteikt, jo šīs valstis atsakās atzīt Kurdistānu kā demogrāfisku vai ģeogrāfisku reģionu.

Kurdi ir pasaulē lielākā tauta (apmēram 25 miljoni), kurai nav savas valsts. Kurdistānas neatkarību apsolīja 1920. gada Sevras līgumā, sadalot Osmaņu Impēriju. Jaunā Turcijas Republika atteicās atzīt šo līgumu un Turcijas neatkarības karā (1919—1923) padzina Lielbritānijas un Francijas okupācijas spēkus. Pēc neatkarības kara tika noslēgts Lozannas miera līgums (1923), kas noteica Turcijas tagadējās robežas. Otrā pasaules kara laikā PSRS okupētajā Irānas daļā 1945. gada beigās kurdi izveidoja starptautiski neatzītu valsti — Kurdu Tautas Republiku (krievu: Курдская Народная Республика) jeb Mehabadas Republiku.

Pēc Kosovas neatkarības pasludināšanas 2008. gadā tika izteikts pieņēmu...Lasīt vairāk

Kurdistāna ir apgabals Tuvajos Austrumos, kuru apdzīvo kurdi. Tas daļēji atrodas Turcijā, Irākā, Irānā, Armēnijā un Sīrijā. Precīzas robežas ir grūti noteikt, jo šīs valstis atsakās atzīt Kurdistānu kā demogrāfisku vai ģeogrāfisku reģionu.

Kurdi ir pasaulē lielākā tauta (apmēram 25 miljoni), kurai nav savas valsts. Kurdistānas neatkarību apsolīja 1920. gada Sevras līgumā, sadalot Osmaņu Impēriju. Jaunā Turcijas Republika atteicās atzīt šo līgumu un Turcijas neatkarības karā (1919—1923) padzina Lielbritānijas un Francijas okupācijas spēkus. Pēc neatkarības kara tika noslēgts Lozannas miera līgums (1923), kas noteica Turcijas tagadējās robežas. Otrā pasaules kara laikā PSRS okupētajā Irānas daļā 1945. gada beigās kurdi izveidoja starptautiski neatzītu valsti — Kurdu Tautas Republiku (krievu: Курдская Народная Республика) jeb Mehabadas Republiku.

Pēc Kosovas neatkarības pasludināšanas 2008. gadā tika izteikts pieņēmums, ka līdzīgas prasības gaidāmas arī no kurdu separātistu puses. Turcija oficiāli noraidīja šādu pieņēmumu, jo kurdi Turcijā nedzīvo noteiktās teritorijās, tiem nav arī pašu vēlētas valdības. Turcijas valdība uzskata, ka kurdi nav mazākumtautība, bet no turku nācijas neatdalāms elements.

2017. gada 25. septembrī Irākas Kurdistānas valdība rīkoja plebiscītu par reģiona neatkarību. Balsošana notika trīs Irākas Kurdistānas reģiona provincēs — Dahūkā, Erbīlā un Suleimānijā, kā arī strīda teritorijās, ieskaitot Kirkūkas provinci. Balsotājiem bija jāatbild uz jautājumu: "Vai vēlaties, ka Kurdistānas reģions un Kurdistānas apgabali ārpus reģiona pārvaldes kļūtu par neatkarīgu valsti?" Nākamajā dienā pēc referenduma vēlēšanu komisija pavēstīja, ka referendumā piedalījās 72% balsstiesīgo vēlētāju, no kuriem vairāk nekā 90% nobalsojuši par Irākas autonomā Kurdistānas reģiona neatkarību.

56 things to do in Kurdistāna

Phrasebook

Sveiki
Slav
Pasaule
Dinya
Sveika pasaule
Silav dinya
Paldies
Spas dikim
Uz redzēšanos
bi xatirê te
Jā
Erê
Nē
Na
Kā tev iet?
Tu çawa yî?
Labi, paldies
Baş spas
Cik daudz tas ir?
Çiqas e?
Nulle
Sifir
Viens
Yek

Where can you sleep near Kurdistāna ?

Booking.com
8.848.131 visits in total, 407.503 Points of interest, 405 Destinations, 3.617 visits today.