Bazilikas cisterna (grieķu: Βασιλική Κινστέρναı, turku: Yerebatan Sarnıcı) ir 6. gadsimtā uzcelta Konstantinopoles (mūsdienu Stambulas) ūdensapgādes tvertne, kas atrodas pazemē, netālu no Ajasofjas.
Bazilikas cisterna ir viena no vislielākajām senās Konstantinopoles pazemes ūdens tvertnēm, kas glabāja ūdeni, ko pa akveduktiem no apkārtnes piegādāja pilsētai. Cisternas būvniecība tika sākta 4. gadsimtā Konstantīna Lielā laikā, bet pabeigta 532. gadā, Justiniāna Lielā laikā. Būves izmēri ir 145 × 65 metri, tās tilpums - 80 000 m³, velves balsta 336 kolonnas. 4 metri biezās sienas veidotas no ugunsdrošiem ķieģeļiem, kas apklāti ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu. Vairums kolonnu ņemtas no seniem tempļiem, tāpēc atšķiras pēc materiāla un izskata. Cisternu aktīvi izmantoja Bizantijas laikā, līdz pat Konstantinopoles krišanai 1453. gadā. Pēc tam tā tika pamesta, līdz 1987. gadā attīrītajā cisternā ierīkoja...Lasīt vairāk
Bazilikas cisterna (grieķu: Βασιλική Κινστέρναı, turku: Yerebatan Sarnıcı) ir 6. gadsimtā uzcelta Konstantinopoles (mūsdienu Stambulas) ūdensapgādes tvertne, kas atrodas pazemē, netālu no Ajasofjas.
Bazilikas cisterna ir viena no vislielākajām senās Konstantinopoles pazemes ūdens tvertnēm, kas glabāja ūdeni, ko pa akveduktiem no apkārtnes piegādāja pilsētai. Cisternas būvniecība tika sākta 4. gadsimtā Konstantīna Lielā laikā, bet pabeigta 532. gadā, Justiniāna Lielā laikā. Būves izmēri ir 145 × 65 metri, tās tilpums - 80 000 m³, velves balsta 336 kolonnas. 4 metri biezās sienas veidotas no ugunsdrošiem ķieģeļiem, kas apklāti ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu. Vairums kolonnu ņemtas no seniem tempļiem, tāpēc atšķiras pēc materiāla un izskata. Cisternu aktīvi izmantoja Bizantijas laikā, līdz pat Konstantinopoles krišanai 1453. gadā. Pēc tam tā tika pamesta, līdz 1987. gadā attīrītajā cisternā ierīkoja muzeju.
Pievienot komentāru