Rundāles pils (vācu: Schloss Ruhental, agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā. Atrodas Bauskas novada Pilsrundālē. Krievijas Impērijā strādājošā itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektētā pils celta no 1736. līdz 1768. gadam kā Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence. Rundāles pils ansamblī ietilpst arī saimniecības ēkas un parks. Kopš 1972. gada pilī atrodas Rundāles pils muzejs un notiek pils un parka restaurācija ar mērķi atjaunot to sākotnējo izskatu. Rundāles pils ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Vēsture
 
Rundāles pils zelta zāle (hercoga troņa zāle).

Kurzemes un Zemgales hercogs Ernsts Johans Bīrons Rundāles muižu iegādājās 1735. gadā par 42 000 dālderu. Senā muižas kungu māja tika nojaukta, lai tās vietā uzceltu pašreizējo Rundāles pili. Ēku pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta sāka celt 1736. gada 24. maijā. 1740. gadā hercogs kļuva par Krievijas reģentu, taču drīz tika gāzts un izsūtīts uz Sibīriju, pēc tam uz Jaroslavļu, rezultātā būvdarbi tika pārtraukti un atsākās tikai pēc hercoga atgriešanās no trimdas 1762. gadā. Būvdarbi tika pabeigti 1768. gadā. Pēc hercoga Ernesta Johana nāves 1772. gadā pili mantoja viņa atraitne Benigna Gotlībe, ap pili viņas uzturēšanās laikā tika izveidoti augļu dārzi.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijā 1795. gadā hercoga pili un citus īpašumus nopirka valsts. Katrīna II to uzdāvināja sava favorīta Platona Zubova jaunākajam brālim ģenerālmajoram grāfam Valeriānam Zubovam, kas bija izcēlies Koscjuško vadītās sacelšanās apspiešanā un piedalījās 1796. gada Krievu-persiešu karā. Pēc Pāvila I nākšanas pie varas grāfs Zubovs krita nežēlastībā un pārsvarā uzturējās savā īpašumā Rundāles pilī. Pēc imperatora Pāvila I nogalināšanas 1801. gadā grāfs Zubovs pilī sācis rīkot lielas balles, piemēram, 1802. gada 10. oktobra Ražas svētkos pilī piedalījušies 1200 viesu.[1] Pēc viņa nāves 1804. gadā pili mantoja viņa brālis Platons Zubovs, kas šajā laikā esot pārsvarā dzīvojis savos Jonišķu īpašumos. Zubovi pili apmēbelēja no jauna, piebūvēja ieejas portikus centrālajam korpusam un iekštelpās iebūvēja vairākus kamīnus. 1812. gada krievu-franču kara laikā pilī bija iekārtota Napoleona Lielās armijas lazarete un pils parkā aprakti mirušie karavīri, kuriem tagad pils dārza stūrī uzcelts piemineklis. Pils tika izdemolēta — spoguļi izsisti, Katrīnas II dāvinātā bibliotēka iznīcināta. Platons Zubovs pilī apmetās tikai 1814. gadā. Neilgi pirms savas nāves kņazs Zubovs apprecēja Teklu Valentinoviču, kopā ar kuru viņš apmetās uz dzīvi Rundālē.

Pēc Zubova nāves 1822. gadā Tekla mantoja šo īpašumu un apprecējās ar grāfu Andreju Šuvalovu. No 1864. līdz 1866. gadam Rundāles pili kā savu vasaras rezidenci izmantoja viņu dēls Baltijas ģenerālgubernators Pēteris Šuvalovs, tādēļ 1864. gadā daļā pils telpu tika veikti sasteigti un nemākulīgi remontdarbi. Otrā stāva austrumu korpusa zāles un dienvidu anfilādes telpas tika atstātas reprezentācijai, bet dzīvošanai iekārtoja centrālā korpusa pirmā stāva telpas. Otrā stāva austrumu gala stūrī, bijušajā pils bibliotēkā, ierīkoja pareizticīgo kapelu. Pirmajā stāvā zem kapelas izveidoja vannasistabu ar grīdā iemūrētu keramikas baseinu. Dzīvojamo telpu iekārtošanai tika atvestas jaunas, greznas mēbeles un mākslas priekšmeti. Rundāles kariešu pagalmā un gar pili grāfs P. Šuvalovs lika iestādīt kastaņu alejas. Parka ornamentālais parters tika pārveidots par mauriņu, partera stūros tika iestādītas egles, ap baseinu — izveidots piramidālo papeļu aplis. Atjaunotajā Rundāles pilī līdz savai nāvei 1873. gadā dzīvoja vecā grāfiene Tekla Šuvalova. 1887. gadā veikti remonta darbi durvju aiļu paneļiem un parketam. Pēc Pētera Šuvalova nāves 1889. gadā pili pārņēma viņa dēls Andrejs Šuvalovs (1865—1928), 1889. gadā pils Zelta zālē restaurēja griestu gleznojumus, bet Baltajā zālē — stuka veidojumus, 1892. gadā Baltajā zālē tika atjaunots parkets un pilī iekārtoja gleznu galeriju. 1901. gadā parkā atradās daži paviljoni, oranžērija un būri zvēriem, kā arī no lodēm darināta piramīda.[2]

Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu laikā pili izmantoja Vācijas armijas un Bermonta armijas vajadzībām. Pēc kara un agrārās reformas pils pārvalde tika nodota zemkopības ministrijai. Pils telpās tika izveidota skola, bet daļu telpu piešķīra kara invalīdu izmitināšanai. 1924. gadā tā tika iekļauta valsts pieminekļu sarakstā. 1932. gadā pils nodota izglītības ministrijai un tā tika pārbūvēta, lai piemērotu skolas vajadzībām. Pēc Otrā pasaules kara pilī atradās graudu noliktavas, pēc to likvidēšanas skola pārņēma arī šīs telpas. Skola pilī atradās līdz 1978. gadam.

1963. gadā pili pārņēma Bauskas novadpētniecības muzejs, kas tur izveidoja savu filiāli. 1965. un 1971. gadā Latvijas PSR Ministru padome lēma par Rundāles pils restaurāciju. 1972. gadā tā kļuva par neatkarīgu muzeju un tika uzsākts intensīvs restaurācijas darbs ar valsts piešķirto ikgadējo finansējumu, kas turpinājās līdz 1992. gadam. Pēc tam restaurācija un pils parka veidošana notika ar mērķa ziedojumu un dotāciju palīdzību. Valsts dotācija muzejam 2006. gadā bija 872 tūkstoši latu, 2007. gadā 1 miljons 330 tūkstoši latu. Papildus no Eiropas Savienības struktūrfondiiem tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai Rundāles pilī 2006.-2007. gadā tika piešķirti 1 342 346 latu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma.[3]

Илья Дименштейн. Наследники Рундальского дворца. 28.02.2008[novecojusi saite] (krieviski) Grāfi Šuvalovi Archived 2018. gada 5. novembrī, Wayback Machine vietnē. no rundale.net Ministrs Normunds Broks: Struktūrfondu apguve kļuvusi nedaudz straujāka
Photographies by:
User:Brunswyk - CC BY-SA 3.0
Zones
Statistics: Position
3335
Statistics: Rank
35735

Pievienot komentāru

Esta pregunta es para comprobar si usted es un visitante humano y prevenir envíos de spam automatizado.

Drošība
426379158Click/tap this sequence: 6123

Google street view

Where can you sleep near Rundāles pils ?

Booking.com
487.381 visits in total, 9.187 Points of interest, 404 Destinations, 7 visits today.