Ohridas ezers (maķedoniešu: Охридско Езеро, albāņu: Liqeni i Ohrit) ir liels ezers uz Ziemeļmaķedonijas Republikas un Albānijas robežas, dziļākais un vecākais ezers Balkānos. Ezerā unikāla ekosistēma ar vairāk nekā 200 endēmām sugām. 1979. gadā iekļauts UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā.

Radies pliocēnā pirms aptuveni 5 miljoniem gadu, līdz ar to pieder pie pasaulē vecākajiem ezeriem. Ezera ilgais mūžs izskaidrojams ar to, ka tas ir ļoti dziļš un tajā ietekošās upes nes maz nogulumu (lielākā daļa pasaules ezeru salīdzinoši neilgā laikā tiek piepildīti ar nogulumiem un izzūd). Ezera gultni veido kaļķakmens. Ap 50% no ezera pieteces dod zemūdens un virsūdens avoti tā gultnes austrumu daļā — šāda pietece tik lielam ezeram ir unikāla. Ap 20% ezera ūdens nāk no netālā Prespas ezera, kas atrodas 150 metrus augstāk. Ezera ziemeļos iztek Melnā Drina un aiztek uz Adrijas jūru. Ūdens apmaiņas periods ir ap 70 gadi. Ezera austrumu krastā atrodas Galičicas nacionālais parks.

Vēju darbības un Zemes griešanās rezultātā ezera ūdens virzās pa ezeru pret pulksteņa rādītāja virzienu. Ezera ūdens dziļākie slāņi ir sāļāki, nekā virsūdens, tomēr ūdens apmaiņa notiek visā ezera dziļumā. Ezera ūdens ir neparasti dzidrs, Seki disks tajā redzams līdz 22 metru dziļumam. Ezera apkaime ir ļoti ainaviska.