Ņūgreindža (īru: Sí an Bhrú, angļu: Newgrange) ir aizvēsturisks arheoloģijas piemineklis Īrijas austrumos, Mītas grāfistē pie Boinas upes, kādus 8 kilometrus uz rietumiem no Drogedas. Piemineklis radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par Stonhedžu vai Heopsa piramīdu. 1993. gadā piemineklis līdz ar citām Brūnaboinas kompleksa vietām iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Ņūgreindža ir gaiteņu kapeņu (passage grave) stila celtne apmēram 75 metri diametrā. Pieminekļa telpās atrasti cilvēku kauli un priekšmeti, kas varētu būt ziedojumi. Par celtnes funkciju vēsturnieku domas dalās. Akmeņi, kas izmantoti Ņūgreindžas celtniecībai, nākuši no dažādām, tostarp 50 kilometrus attālām, vietām.

Uz akmeņiem izveidotas dažādas zīmes un ornamenti. Celtnes ieeja orientēta tā, lai katra gada ziemas saulgriežos saule pa īpaši izveidotu logu iespīdētu centrālajā telpā un apgaismotu akmenī izveidoto trīskāršo spirāli. Lai mūsdienās uz vietas novērotu šo parādību, nepieciešams uzvarēt loterijā, kurā piedalās daudzi tūkstoši gribētāju.

Celtnes aktīva lietošana izbeidzās ap 20. gadsimtu pirms mūsu ēras. Viduslaikos komplekss bija zināms kā dievietes Danu cilts dievu mājvieta. Ņūgreindžu atkal atklāja 1699. gadā. No 1962. līdz 1975. gadam tika veikti arheoloģiskie izrakumi un tika veikta pretrunīgi vērtēta daļēja atjaunošana.