Monblāns (franču: Mont Blanc, izrunā: [mɔ̃ blɑ̃]; itāļu: Monte Bianco, izrunā: [ˈmonte ˈbjaŋko]; tulkojumā — "Baltais kalns") ir Alpu kalnu augstākā virsotne un augstākā virsotne Eiropas Savienībā. Monblāns atrodas Alpu rietumu daļā, Monblāna masīvā, kas izvietojies uz Francijas un Itālijas robežas. Monblāns pēc relatīvā augstuma ir 11. augstākā virsotne pasaulē, bet Eiropā otra augstākā aiz Kaukāzā esošā Elbrusa. Pēc absolūtā augstuma Monblāns ir 7. augstākā virsotne Eiropā (viss pirmais sešinieks atrodas Kaukāzā). Monblāna absolūtais augstums ir 4808,72 m augsts, relatīvais augstums ir 4696 m. Tuvākā virsotne, kas ir augstāka par Monblānu, atrodas 2812 km attālumā.

Saskaņā ar 1860. gadā noslēgto starptautisko līgumu Monblāns tiek dalīts starp Itāliju un Franciju, lai gan kopš tā laika joprojām ir zināmas pretrunas un dažādi kartogrāfiskie avoti pilnībā piešķir Monblānu vienai no abām valstīm. Monblāna pakājē Francijas pusē atrodas neliela pilsētiņa Šamonī, no kuras tad arī biežāk tiek iekarots Monblāns, un Senžervelebēna, bet Itālijas pusē kalna pakājē atrodas Kurmaijora. Monblāns nav īpaši tehniski grūti pievārējama virsotne, bet jebkurā gadījumā prasa papildu iemaņas un sagatavotību. Parasti, lai uzkāptu šajā virsotnē ir vajadzīgas 3 dienas, ja negadās nekādas problēmas (vētra, sniegputenis un tā tālāk), izmanto 3 nometnes. Monblānā 1786. gadā pirmie uzkāpa Žaks Balmats (Jaques Balmat) un Mišels Pakards (Michel Paccard). Blakus atrodas arī skaista Aiguille du Midi virsotne (3842 m), uz kuru var uzbraukt ar pacēlāju.

Monblāna apledojuma platība ir virs 200 km². Virsotnes dienvidu pusē atrodas Freneja ledājs, Brenvas ledājs, Mjadžes ledājs, Monblāna ledājs un Bruljarda ledājs, bet ziemeļu pusē ir Bosona ledājs un Takonazas ledājs. Zem kalna 1957. gadā sāka būvēt Monblāna tuneli, tas tika pabeigts 1965. gadā. Tunelis ir 11,6 km garš un savieno Franciju ar Itāliju. Uz Monblānu dodas ne tikai alpīnisti, bet arī snovbordisti, kalnu slēpotāji un vienkārši pārgājienos gājēji.