“Mona Liza” (itāļu: Monna Lisa, izrunā: [ˈmɔnna ˈliːza] — ‘Līzas kundze’) jeb “Džokonda” (La Gioconda — ‘laimīga, dzīvespriecīga sieviete’, franču: La Joconde) ir itāļu renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči gleznots portrets, kas ir raksturots kā “vispazīstamākais, visskatītākais, visvairāk aprakstītais, visvairāk apdziedātais, visparodētākais mākslas darbs pasaulē”. “Mona Liza” ir viena no vērtīgākajām gleznām pasaulē. 1962. gadā glezna apdrošināta par 100 miljoniem ASV dolāru, kas iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā augstākais gleznas apdrošināšanas novērtējums pasaulē. Ņemot vērā inflāciju, šī naudas summa atbilst aptuveni 870 miljoniem ASV dolāru 2021. gadā.

Mūsdienās “Mona Liza” pieder Francijas valdībai, un tas atrodas Parīzē, Luvras muzejā. Dominējošā versija, ka gleznā attēlota Līza del Džokondo, florencieša Frančesko del Džokondo sieva. Tiek uzskatīts, ka glezna ir sākta gleznot 1503. gadā un darba izstrādes laiks ildzis no trim līdz četriem gadiem.

Skatoties uz gleznu, daudziem cilvēkiem liekas, ka “Mona Liza” viņam seko ar skatienu. Arī viņas smaids ir noslēpumains, jo skatītājam šķiet, ka vienu brīdi “Mona Liza” smaida, bet jau nākamajā uzjautrinās par apkārt notiekošo. Gleznas abās pusēs ir redzamas simetriskas ēnas. Leonardo da Vinči vienmēr domāja, ka viņa mākslas darbs vēl nav gatavs, tomēr skatītājiem “Mona Liza” likās ideāla. Viņš ar šo mākslas darbu ceļoja apkārt vairākus gadus, katru reizi kaut ko pielabojot vai pieliekot klāt.