Ap 540. gadu pilsētu apdzīvoja grieķi un tās nosaukums bija “Montedoro”. Agrāk pilsēta piederējusi arhibīskapam Ornaldo de Trikario, kurš, iekarojis šo pilsētu, paziņoja, ka tagad pilsēta ir baznīcas pārvaldībā. 1060. gadā pilsētas nosaukums bija "Garkulum", kas tulkojumā nozīmē "maza uzrakta zeme". Kamēr pilsēta bija baznīcas pārvaldībā, tā auga un attīstījās, bet pēc pāris desmitiem gadu, kad pie varas nāca Frīdrihs II Hohenštaufens, tā kļuva par nozīmīgu militāru nocietinājumu. Tā kā Frīdrihs II bija Vācijas karalis, tad arī Krako tika pievienota Svētās Romas impērijai. No 1892. līdz 1922. gadam vairāk nekā 1300 pilsētas iedzīvotāju izceļoja uz Ziemeļameriku, zemkopības apstākļu pasliktināšanās dēļ. Lauksaimniecībai nelabvēlīgi apstākļi, lielais noziegumu skaits, Otrais Pasaules karš dabas kataklizmas un fakts, ka klints, uz kuras uzbūvēta pilsēta varēja nogrūt jebkurā brīdī, noveda pie tā, ka iedzīvotāji arvien pieaugošā skaitā pameta pilsētu. 1963. gadā notikumi mainīja visu pilsētas dzīvi. Nogruvumu, kuri šajā valsts pusē ir bieža parādība, laikā liela daļa ēku pazuda un ap 2000 iedzīvotāju piespiedu kārtā tika pārvietoti uz citām vietām un pilsēta palika tukša un pamesta.