Korvinu pils (rumāņu: Castelul Corvinilor, ungāru: Vajdahunyadi vár) ir 15. gadsimtā celta pils Rumānijas pilsētā Huneadorā. Pils bija ietekmīgās Transilvānijas dzimtas Korvinu (Huņadi) rezidence.

1446. gadā to sāka būvēt Transilvānijas vojevoda Jānošs Huņadi, uz mazākas pils pamatiem, ko Svētās Romas imperators Sigismunds bija piešķīris Jānoša tēvam Vojkam. Vēlās gotikas/agrās renesanses stilā pils tika celta divos posmos - no 1441. līdz 1446. gadam un no 1446. līdz 1453. gadam. Pēc Jānoša nāves pili mantoja Ungārijas karalis Māķāšs Huņadi. Nostāsti vēsta, ka pilī 7 gadus ieslodzījumā pavadīja Vlads III Drakuls. Māķāšam pils piederēja līdz 1508. gadam, pēc kura pils saimnieki nomainījās 22 reizes. 17. gadsimta pili pārbūvēja Gābors Betlens. 18. gadsimtā pils pārgāja Habsburgu īpašumā, un tā kalpoja kā administratīvais centrs rūdas ieguvei apkaimē. 1854. gadā pils izdega. Restaurācijas darbi tika veikti no 1868. līdz 1874. gadam, kā arī no 1956. līdz 1968. gadam. 1975. gadā pils tika atvērta apmeklētājiem kā muzejs.