Jandzi (ķīniešu: 扬子江, piņjiņs: Yángzǐ Jiāng), arī Čandzjana (ķīniešu: 长江, piņjiņs: Cháng Jiāng — ‘Garā upe’), ir upe Ķīnā, Eirāzijas garākā un ūdeņiem bagātākā upe, trešā garākā upe pasaulē pēc Nīlas un Amazones. Tās garums ir apmēram 6300 km, bet sateces baseina platība ir 1 808 500 km². Jandzi izteka atrodas Tibetas kalnienes austrumu daļā, 5170 metru augstumā virs jūras līmeņa. Ietek Austrumķīnas jūrā, kur veido lielu deltu, tās platība ir apmēram 80 000 km². Četri no pieciem lielākajiem Ķīnas saldūdens ezeriem notek Jandzi upē.

Tibetas kalnienē upe tibetiešu valodā tiek dēvēta par Dreču (tibetiešu: འབྲི་ཆུ་ — ‘jaku mātes upe’). Augštecē tā ir tipiska krāčaina kalnu upe, un to sauc par Dziņšadzjanu (Zeltaino smilšu upe). Vidustecē upe plūst pa tektonisku ieplaku — Sičuaņas jeb Sarkano baseinu. Lejtecē, šķērsojot Lielo Ķīnas līdzenumu, Jandzi sazarojas. Šeit izvietojušies vecupes ezeriņi. Eiropas ģeogrāfi Jandzi upi 17. un 18. gadsimtā sauca arī par Zilo upi, pret nostatot Huanhe (Dzeltenajai upei) un tās ūdeņus daudz izmanto apūdeņošanai. Ķīnieši šādu nosaukumu nelieto, ūdens krāsa upē nav zila, bet duļķaina.

Vidējais caurteces apjoms ir aptuveni 32 000 m³ ūdens sekundē. Gada notece — 1070 km³ (vēl lielāka gada ūdeņu notece ir tikai Amazonei, Kongo un Orinoko). Sanešu daudzums upē pārsniedz 280 miljonu tonnu gadā, kas noved pie ātras deltas pieaugšanas — vidēji par 1 km 35 — 40 gadu laikā. Upes ūdens dzeltenīgā nokrāsa izskaidrojama ar lielu sanešu daudzumu.

Jandzi ir Ķīnas galvenā ūdens maģistrāle. Kuģojams ir 2850 km garš upes posms no ietekas. Jūras kuģi virs 10 000 tonnām var kuģot līdz Uhaņas pilsētai. Upe ir viens no pasaules noslogotākajiem ūdensceļiem. Kopējais kravas pārvadājumu apjoms 2005. gadā bija 795 miljoni tonnu.