Земля Франца-Иосифа
( Franča Jozefa Zeme )Franča Jozefa Zeme (krievu: Земля Франца-Иосифа) ir arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā ziemeļos no Novaja Zemļas, un austrumos no Svalbāras. Arhipelāgs pieder Krievijas Federācijai un ir iekļauts Arhangeļskas apgabalā. Franča Jozefa Zeme sastāv no 192 ar ledu klātām salām, kuru kopējā platība ir 16 134 km2. Arhipelāgā nav pastāvīgo iedzīvotāju.
Salās darbojas divas polārstacijas: Observatorija Krenkeļa Heisa salā un Nagurska Aleksandras Zemē, kā arī robežsardzes daļa un lidlauks. Ar kuģiem uz arhipelāgu iespējams aizkļūt tikai dažās vasaras nedēļās un salu apmeklēšanai nepieciešama speciāla atļauja.
Franča Jozefa Zeme (krievu: Земля Франца-Иосифа) ir arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā ziemeļos no Novaja Zemļas, un austrumos no Svalbāras. Arhipelāgs pieder Krievijas Federācijai un ir iekļauts Arhangeļskas apgabalā. Franča Jozefa Zeme sastāv no 192 ar ledu klātām salām, kuru kopējā platība ir 16 134 km2. Arhipelāgā nav pastāvīgo iedzīvotāju.
Salās darbojas divas polārstacijas: Observatorija Krenkeļa Heisa salā un Nagurska Aleksandras Zemē, kā arī robežsardzes daļa un lidlauks. Ar kuģiem uz arhipelāgu iespējams aizkļūt tikai dažās vasaras nedēļās un salu apmeklēšanai nepieciešama speciāla atļauja.
Iespējams, šo arhipelāgu pirmie sasniedza norvēģu roņu mednieki 1865. gadā ar šoneri Spidsbergen. Viņi devās uz austrumiem no Svalbāras, līdz sasniedza jaunu zemi, minētu kā Ziemeļaustrumu Špicbergenu. Nav zināms, vai viņi izkāpa krastā.
Oficiāli šīs salas atklāja Austroungārijas polārā ekspedīcija, kas notika 1873. gadā, un ko vadīja Jūliuss fon Pajers un Kārlis Veiprehts (Karl Weyprecht). Viņi nosauca arhipelāgu par godu Austroungārijas imperatoram Francim Jozefam I. Tā kā ekspedīcija bija privāta, šīs salas nekļuva par Austroungārijas īpašumu.
1926. gadā Franča Jozefa Zeme nokļuva Padomju Savienības, pēc 1991. gada Krievijas Federācijas īpašumā.
Pievienot komentāru