Eira ezers (angļu: Lake Eyre) ir beznoteces sālsezers Austrālijā, Dienvidaustrālijas pavalstī, 12 m zem jūras līmeņa. Tajos retajos gadījumos, kad tas piepildās un sasniedz augstu ūdens līmeni, ir lielākais ezers Austrālijā. Atklāts 1840. gadā un nosaukts par godu pirmatklājējam, angļu ceļotājam, vēlākajam Jamaikas gubernatoram Edvardam Džonam Eiram (Edward John Eyre).

Iespējams, vecākais no pasaules lielajiem ezeriem — 20 līdz 50 miljonus gadu vecs. Eira ezers atrodas Dienvidaustrālijas štata ziemeļu daļā, tuksneša zonā. No ezera nav iztekas. Zemāko ezera daļas gultni klāj ar sāli bagātas iegulas. Ezera gultne ir zemākais punkts Austrālijas kontinentā — sausajā periodā var sasniegt vietas, kas atrodas līdz 15 metrus zem jūras līmeņa.

Pat vissausākajā periodā ezera gultnē saglabājas ūdens. Šādā laikā ezera gultni klāj daudzas nelielas lagūnas. Savukārt lietus sezonā ezera gultnes virzienā ūdeni nes upes no ziemeļrietumu virziena. Ja nokrišņu nav pietiekami daudz, ūdens var arī nesasniegt ezeru. Ja ezera apkaimē līst lietus, te notiek lielāki vai mazāki plūdi. Vidēji reizi trīs gados notiek 1,5 m augsti plūdi; līdz 4 m lieli plūdi — reizi desmitgadē. Aptuveni četras reizes gadsimtā ezers sasniedz savu maksimālo līmeni. Pēdējo reizi augstākais reģistrētais līmenis tika sasniegts 1975. gadā. Taču arī šādā gadījumā nepilna gada laikā ūdens iztvaiko.

Eksistē arī Eira ezera jahtklubs, kas cenšas izmantot katru izdevību nogādāt savas jahtas uz ezeru plūdu laikā. Pēdējā laikā šāda izdevība bijusi 1997, 2000, 2001 un 2004. gados.

Eira ezers arī pie augsta ūdens līmeņa sastāv no divām daļām: lielākās — Ziemeļu Eira ezera un mazākas — Dienvidu Eira ezera. Abas daļas savieno Goidera kanāls (Goyder channel).