Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu: 조선 민주주의 인민 공화국; Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk), neoficiāli bieži saukta par Ziemeļkoreju, ir valsts Korejas pussalas ziemeļdaļā uz ziemeļiem no 38. paralēles. Ziemeļaustrumos robežojas ar Krievijas Federāciju, ziemeļos pa Amnokganas upi — ar Ķīnas Tautas Republiku, bet dienvidos — ar Korejas Republiku. No Dienvidkorejas Ziemeļkoreju atdala aptuveni 4 km plata Korejas Demilitarizētā zona. Lielākā daļa no iedzīvotājiem ir korejieši, kā arī ķīnieši (aptuveni 50 000) un japāņi (aptuveni 1800).

Korejas pussalu kontrolēja Korejas impērija, līdz to iekaroja un pēc Krievijas—Japānas kara 1905. gadā kolonizēja Japāna. 1945. gadā pēc Otrā pasaules kara pussala tika sadalīta divās zonās starp ASV un Padomju Savienību. 1948. gadā Ziemeļkoreja atteicās piedalīties Apvienoto Nāciju Organizācijas rīkotajās vēlēšanās. Tika izveidotas neatkarīgas valdības katrā no okupētajām teritorijām. Abas valstis pretendēja uz visu pussalu kā savu teritoriju, kas noveda pie Korejas kara 1950. gadā. Karš beidzās 1953. gadā, kad tika noslēgts pamiers. Oficiāli abas valstis joprojām karo viena ar otru, jo miera līgums netika parakstīts.