Nigēra (franču: Niger, izrunā: [niʒɛʁ]), oficiāli Nigēras Republika (République du Niger) ir iekšzemes valsts Rietumāfrikā. Valsts nosaukums radies no Nigēras upes. Nigēras platība ir gandrīz 1 270 000 km², tā ir lielākā valsts Rietumāfrikā. Vairāk nekā 80% no valsts teritorijas atrodas Sahāras tuksnesī. Lielākā daļa no 17 138 707 iedzīvotājiem ir musulmaņi, kuri dzīvo galvenokārt valsts dienvidu un rietumu daļā. Valsts galvaspilsēta Niameja atrodas Nigēras dienvidrietumos.

Nigēra ir jaunattīstības valsts, un tai ir viens no zemākajiem ANO Tautas attīstības indeksiem (HDI). 2013. gadā tā atradās 187. vietā. Lielākajai daļai valsts draud periodisks sausums un pārtuksnešošanās. Nigēras ekonomikā dominē naturālā saimniecība lauksaimniecībā auglīgākajos valsts dienvidos un izejvielu (īpaši urāna rūdas) eksports. Nigēra saskaras ar nopietnām attīstības problēmām, sakarā ar to, ka tai nav izejas uz jūru, tuksnešainā klimata, iedzīvotāju zemās izglītības, nabadzības, infrastruktūras trūkuma, sliktas veselības aprūpes un vides degradācijas dēļ.

Vēsturiski Nigēra bijusi vairāku lielu valstu ietekmes zonās. Kopš neatkarības atgūšanas 1960. gadā Nigērai ir bijušas vairākas konstitūcijas un trīs militāro varu periodi. Pēc 2010. gada militārā apvērsuma Nigēra ir kļuvusi demokrātiskāka un izveidojusies kā daudzpartiju valsts. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo lauku rajonos un tiem ir maz pieejama mūsdienīga izglītība.