Aušvicas koncentrācijas nometne (vācu: Konzentrationslager Auschwitz) bija lielākais koncentrācijas nometņu tīkls Vācijas okupētās Polijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Galvenās Aušvicas koncentrācijas nometnes atradās pie mūsdienu Osvencimas (vācu nosaukuma variants — Aušvica) pilsētas, tāpēc dažkārt šo kompleksu dēvē par Osvencimas koncentrācijas nometni.

Koncentrācijas nometņu tīkls sastāvēja no Auschwitz I (Stammlager jeb bāzes nometne), Auschwitz II-Birkenau (Vernichtungslager jeb iznīcināšanas nometne), Auschwitz III-Monowitz (darba nometne) un 45 satelītnometnēm. Viena no Aušvicas koncentrācijas nometņu kompleksa nometnēm Auschwitz II-Birkenau bija t.s. nāves nometne, kur holokausta laikā gāzes kamerās tika iznīcināti ieslodzītie. Nogalināto skaits, kuru precīzs skaits nav zināms, Aušvicas koncentrācijas nometnē tiek lēsts virs 1 100 000 cilvēkiem. Nogalināto vidū lielākoties bija ebreji, tomēr arī čigāni un režīma pretinieki (lielākoties poļi).

Aušvica ir Osvencimas pilsētas vāciskais nosaukums. Nometnes bija izvietotas ap šo pilsētu. Pēc Vācijas iebrukuma Polijā 1939. gada septembrī pilsēta atguva savu vācisko nosaukumu un tāpēc koncentrācijas nometņu tīkls tiek saukts tās vārdā. Nometņu tīkls tika izveidots pēc Heinriha Himlera rīkojuma. Otrā pasaules kara laikā tajā tika ieslodzīti vairāki miljoni cilvēku. Liela daļa no tiem gāja bojā. Aušvicas koncentrācijas nometni 1945. gada 27. janvārī ieņēma Sarkanā armija, atbrīvojot ieslodzītos. 1947. gadā koncentrācijas nometnes paliekās tika izveidots memoriālais muzejs.