Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas pie Donavas upes valsts austrumos. Gadsimtiem bijusi Hābsburgu impērijas galvaspilsēta. Devusi nepārvērtējamu ieguldījumu pasaules kultūrā, it sevišķi mūzikā.
Vīnē atrodas ANO Rūpnieciskās attīstības organizācijas, Naftas eksportētājvalstu organizācijas un ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras galvenās mītnes.
Slavena ar klasicisma un jūgendstila arhitektūru un savām greznajām kafejnīcām.
Rakstītā pilsētas vēsture sākas ar romiešu cietoksni (castrum), ko 1. gadsimtā nodibināja viens no leģioniem. Ap cietoksni izauga apmetne — Vindobona (tulkojumā — 'labs vīns') —, tomēr līdz pat 11. gadsimtam Vīne bija neliela pilsētiņa. Kad Otons I 955. gadā sakāva ungārus Lehfeldas kaujā, tika nodibināta Austrijas markgrāfiste (daļa no mūsdienu Lejasaustrijas), kuru pārvaldīja Bābelbergu dinastija. 1155. gadā Austrijas markgrāfs Heinrihs II izvēlējās Vīni par Austrijas galvaspilsētu.
Trešā Krusta kara laikā Vīnes hercogs Leopolds V sagūstīja Anglijas karali Ričardu I (Ričardu Lauvassirdi), un Vīne ieguva milzīgu izpirkuma maksu sudrabā, kas palīdzēja nostiprināt pilsētas statusu. 1221. gadā Vīne ieguva pilsētas tiesības un drīz kļuva turīga, jo atradās vairāku tirdzniecības ceļu krustojumā un kontrolēja gan Donavas tirdzniecību, gan tirdzniecību ar Venēciju. 1278. gadā Vīne nonāca toreizējā Svētās Romas impērijas imperatora Rūdolfa I no Hābsburgu dinastijas īpašumā. Hābsburgi saglabāja savu varu pār Vīni līdz pat 1918. gadam.
1365. gadā nodibināja Vīnes Universitāti. 14. un 15. gadsimtā, kad Svētās Romas impērijā dominēja Bohēmijas Luksemburgu dinastija, Vīne atradās Prāgas paēnā, tomēr 1438. gadā Hābsburgam Albertam II kļūstot par imperatoru, Vīne kļuva par Svētās Romas impērijas galvaspilsētu. 1556. gadā Vīne kļuva par impērijas centru, jo Hābsburgi ieguva arī Ungārijas un Bohēmijas kroni.
1529. gadā pilsētu nesekmīgi aplenca osmaņu sultāns Sulejmans I Lieliskais. 1683. gadā osmaņi to darīja otrreiz (skat. Kauja par Vīni), un tikai ar poļu karaļa Jana III Sobeska palīdzību Vīnei izdevās izglābties no sultāna Mehmeda IV karaspēka, kuru kaujā vadīja lielvezīrs Mustafa Melnais pašā. Šis notikums kļuva par pagrieziena punktu Eiropas valstu cīņā pret Osmaņu impērijas ekspansiju.
Napoleona karu laikā Vīni divreiz (1805. un 1809. gados) ieņēma Napoleona karaspēks. Pēc Napoleona sakāves no 1814. līdz 1815. gadam Vīnē notika Vīnes kongress, kurā uzvarētāji lēma par jaunajām Eiropas robežām.
1848. gada 13. martā Vīnē izcēlās 1848. gada revolūcija, kura bija daļa no t.s. Tautu pavasara. 19. gadsimts Vīnē bja intensīvas industrializācijas laiks. 20. gadsimta sākumā Vīne bija jūgendstila centrs. Politiskajā dzīvē viens no redzamākajiem pārstāvjiem bija pilsētas galva Karls Lugers, izteikts antisemīts un viens no Hitlera (pēc viņa paša vārdiem) iedvesmotājiem.
Pēc Austroungārijas sakāves 1. pasaules karā 1918. gada 12. novembrī Vīnē tika proklamēta Vācu-Austrijas (Deutsch-Österreich) republika. Līdz pat 1934. gadam pilsētas politikā dominēja sociāldemokrāti. 1934. gada Austrijā izcēlās pilsoņu karš starp sociāldemokrātisko Šucbundu (Schutzbund) un konservatīvo Heimvēru (Heimwehr). Vīnē notika ielu cīņas. Ar policijas un Heimvēra spēku palīdzību konservatīvais Austrijas kanclers Engelberts Dreifuss ieguva autoritāru varu, tomēr 1934. gada 25. jūlijā Dreifusu atentātā nogalināja nacisti, un par Austrijas vadītāju kļuva Kurts Šusnigs.
1938. gadā pēc Anšlusa Austrija iekļāvās Vācijas sastāvā. 1938. un 1940. gados Vīnē tika noslēgtas Vīnes arbitrāžas. Pēc Vācijas sakāves 2. pasaules karā Austrija un arī tās galvaspilsēta Vīne, tāpat kā Vācija tika sadalīta četrās okupācijas zonās. 1955. gada 15. maijā starp bijušajiem sabiedrotajiem 2. pasaules karā un Austrijas valdību tika parakstīts Austrijas valsts līgums (Österreichischer Staatsvertrag) par Austrijas suverenitātes atjaunošanu.
Pievienot komentāru