Teotivakanas vēsture aizsākās 1. gadu tūkstotī p.m.ē. Tolaik tā bija viena no divām nelielām, patstāvīgām pilsētām Mehiko ielejā, kalnu ieskautā līdzenumā ezera krastā. Vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras Teotivakanas kaimiņu pilsētu sāka apdraudēt vulkānu izvirdumi, un beigu beigās to apraka lavas straume. Bēgļi atrada jaunas mājas Teotivakanā, kur viņi un viņu pēcteči uzbūvēja lielākās sabiedriskās celtnes senajā Meksikā – divas milzīgas piramīdas (Mēness un Saules), platu rituālo ceļu (Mirušo ceļu), vairākus milzīgus celtņu kompleksus (Ciudadela jeb Citadeli un Lielo kompleksu), kā arī dzīvojamās ēkas. "Teotivakana tika celta ap Saules piramīdu saskaņā ar precīzu plānu. Tā aizņēma 20 km2 lielu blīvi apdzīvotu teritoriju, kurā mita vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju."[1]