Pirms rietumeiropiešu kolonizācijas 1500. gados Sumbu apdzīvoja melanēzieši un austronāzieši.

 

Megalītiskas karaliskās kapenes Anakalangā.

1522. gadā ieradās pirmie portugāļu kuģi no Eiropas. No 1866. gada Sumba bija iekļauta Nīderlandes Austrumindijā, kaut arī sala līdz pat 20. gadsimtam faktiski nebija holandiešu pārvaldībā. Jezuīti 1866. gadā atklāja misiju Lauras štatā, Rietumu Sumbā.

Vēsturiski šī sala eksportēja sandalkoku un bija pazīstama kā Sandalkoka sala vai Sandalas sala.

Neskatoties uz saskari ar rietumu kultūrām, Sumba ir viena no nedaudzajām vietām pasaulē, kur megalītu apbedījumus izmanto kā “dzīvo tradīciju” ievērojamu cilvēku apglabāšanai. Megalītiskā apbedīšana daudzās pasaules daļās tika praktizēta neolītā un bronzas laikmetā, bet Sumbā ir saglabājusies līdz mūsdienām, tādējādi izraisot ievērojamu zinātnieku interesi. Piemēram, Anakalangā atrodamas megalītiskas karaliskās kapenes, klātas ar četrstūrainām akmens plāksnēm.

Vēl kāda sena tradīcija ir Pasola spēle, kas reizēm var beigties arī letāli. Tajā komandas, kurās bieži vien ir vairāki simti jātnieku, cīnās ar šķēpiem.

1977. gada 19. augustā Sumbā notika 7,0 balles (pēc Rihtera skalas) stipra zemestrīce, kas izraisīja cunami. Salā pie rietumu krasta gāja bojā 316 cilvēki.