Sevilja jeb Seviļa (spāņu: Sevilla) ir pilsēta Spānijas dienvidos, Gvadalkiviras upes krastos. Andalūzijas un Seviljas provinces galvaspilsēta. Sevilja ir Spānijas dienvidu kultūras, mākslas un finanšu centrs.
Sevilja slavena ar flamenko mūziku, saldumiem (polvorones, mantecados, pestiños, Roscos fritos, magdalenas, yemas de San Leandro, Tortas de Aceite) un Svētās nedēļas svētku procesijām.
Seviljā 1881. gadā konstatēja Eiropas gaisa temperatūras maksimumu +50 grādu pēc Celsija (mūsdienās apšaubīts).
Romiešu laikā šeit bija viens no Hispania Baetica provinces centriem Hispāle (Hispalis). Tuvumā atradās otrs liels centrs — Itālika (Italica, mūsdienās Santiponce), kur tika izvietoti atvaļināti romiešu leģionāri.
711. gadā pilsētu no vandaļiem atkaroja mauri un nosauca par Išbīliju (إشبيلية), no kā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums.
1248. gadā pilsētu ieņēma Kastīlijas karalis Fernando III, un kopš tā laika tā ir kristiešu rokās.
Vislielāko uzplaukumu pilsēta piedzīvoja XVI un XVII gadsimtā, kad tā kļuva par galveno Spānijas jūras ostu (kaut arī atrodas diezgan dziļi iekšzemē, Sevilja ir tikai 7 m virs jūras līmeņa, un līdz Gvadalkiviras aizsērēšanai to izmantoja kuģošanai, pilsēta bija jūras osta). Caur pilsētu notika sudraba un citu Amerikas bagātību tirdzniecība. Caur Seviljas ostu 1585. gadā eiropieši iepazina šokolādi. Sevilja kļuva par vienu no Spānijas mākslas centriem (Seviljas skola).
Vēlāk pilsētas nozīme mazinājās, jo to izkonkurēja no angļiem atkarotā Kadisa Atlantijas okeāna krastā, kā arī, bēgot no inkvizīcijas, Sevilju pameta 30 000 mauru amatnieku.
Napoleona iebrukuma laikā Sevilja bija viens no galvenajiem spāņu pretošanās centriem.
1992. gadā Seviljā notika Pasaules izstāde EXPO.
Pievienot komentāru