Samarkanda (uzbeku: Samarqand) ir otra lielākā Uzbekistānas pilsēta, Samarkandas vilajeta administratīvais centrs. No antīkajiem avotiem pazīstama kā Sogdiāna un Marakanda. Vairāk kā 2000 gadu pilsēta kalpoja par zīda ceļa atbalsta punktu. 2001. gadā Samarkandu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā kultūru krustpunkta pilsēta.
Samarkanda ir viena no senākajām pasaules pilsētām, dibināta ap 700. gadu p.m.ē., kaut arī cilvēku apmetnes pilsētas apkārtnē bija jau no vēlā akmens, kā arī bronzas laikmeta. Kā Sogdiānas valsts galvaspilsētu 329. gadā p. m.ē. to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. Bet pēc Spitamena vadītās sacelšanās apspiešanas Aleksandra karaspēks pilsētu izpostīja. Pēc kāda laika pilsēta atjaunojās Afrasiabas pilskalna dienvidrietumu pusē. Pilsētas iepriekšējo nosaukumu — Marakanda — savos darbos min romiešu un grieķu vēsturnieki Kurcijs Kvints Rufs, bet vēlāk Arriāns un Strobons. Dažādos laikos Samarkanda atradās Persijas, grieķu Seleikīdu, arābu un austrumu tjurku kontrolē. 1220. gadā to izlaupīja un gandrīz pilnībā izpostīja mongoļi. 1365. gadā pilsētā uzliesmoja serbedaru sacelšanās. Timurīdu valdīšanas laikā (1370 — 1499) Samarkandu pasludināja par viņu impērijas galvaspilsētu. Šajā laikā (1424 — 1429) Samarkandā darbojās pazīstamais astronoms Ulugbeks, izveidodams universitāti un tiem laikiem unikālu astronomisko observatoriju. 1449. gadā Ulugbeks tika nogalināts un observatorija izpostīta. Buhāras hanistes laikā Samarkanda bija bekistes centrs. Īpaši tā uzplauka Buhāras hanistes laikā no 1612. līdz 1656. gadam, kad tur par pārvaldnieku iecēla Žalantosu Bahoduru. 1868. gadā, Turkestānas iekarošanas laikā pilsētu ieņēma krievu karaspēks, pievienojot to Krievijas impērijai. Tā kļuva par Zaravšanas (no 1887 — Samarkandas) apgabala centru. 1888. gadā pilsētu sasniedza Aizkaspijas dzelzceļa līnija. Pēc Krievijas revolūcijas pilsētu iekļāva Turkestānas APSR sastāvā. No 1924. līdz 1930. gadam tā bija Uzbekijas PSR galvaspilsēta, bet no 1938. gada Samarkandas apgabala centrs.
Pievienot komentāru