Reikjavika
Reikjavīka (islandiešu: Reykjavík, izrunā: [ˈreiːcaˌviːk]) ir Īslandes lielākā pilsēta un valsts galvaspilsēta. Tā ir vistālāk uz ziemeļiem esošā kādas valsts galvaspilsēta. Reikjavīka atrodas Īslandes dienvidrietumos pie Fahsabloui (Faxaflói) līča. 2014. gadā pilsētā dzīvoja 121 tūkstotis cilvēku, savukārt tās aglomerācijā — 209 tūkstoši cilvēku, kas ir 64% no visiem Islandes iedzīvotājiem.
Pilsētas nosaukums tulkojumā no islandiešu valodas nozīmē „dūmu līcis”, domājams, termālo avotu dēļ.[nepieciešama atsauce]
Reikjavīka ir Bjorkas un postroka grupas Sigur Rós dzimtā pilsēta.
870. gadā vikings Ingolfurs Arnarsons (Ingólfur Arnarson) nodibināja apmetni Reikjavīkas vietā, kas aprakstīta tā sauktajā Īslandes Apmešanās grāmatā (Landnámabók).
Turpmāk Reikjavīkas vārds nav atrodams nevienā tekstā līdz pat 1752. gadam, kad Dānijas karalis Frederiks V (sala bija Dānijas valdījumā) piešķīra apmetni vilnas pārstrādāšanas uzņēmumam.
19. gadsimtā parādījās idejas par Īslandes neatkarību, un Reikjavīka bija viens no šīs kustības centriem. 1844. gadā uz Reikjavīku pārcēlās Altings (parlaments). 1918. gada 1. decembrī Īslande ieguva pašpārvaldi.
1940. gada 10. maijā Reikjavīku okupēja Apvienotās Karalistes armija, kaut arī Īslandes valdība tam nepiekrita. Otrā pasaules kara gados puse no Reikjavīkas iedzīvotājiem bija britu un Amerikas Savienoto Valstu militārpersonas.
1944. gada 17. jūnijā tika deklarēta Īslandes neatkarība, un Reikjavīka kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu.
1986. gada 11. oktobrī Reikjavīkā tikās Amerikas Savienoto Valstu un Padomju Savienības toreizējie līderi Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs.
Pievienot komentāru