Meroe (meroiešu: Medewi, Bedewi; arābu: مرواه,Meruwah, un مروى, Meruwi; sengrieķu: Μερόη, Meróē) ir sena pilsēta Nīlas austrumu krastā (starp 5. un 6. krāci). Atrodas apmēram 6,4 km uz ziemeļiem no Kabūšījas Sudānā.

No 6. gadsimta otrās puses p.m.ē. līdz mūsu ēras 4. gadsimtam šī bija Meroes valsts (Kušas teritorijā) galvaspilsēta. 590. gadā kļuva par visas Kušas galvaspilsētu pēc Ēģiptes faraona Psamtika II veiktās Napatas (galvaspilsēta līdz tam) laupīšanas. Meroe pārtapa par plašu un pārtikušu zonu. Pārdzīvoja romiešu iebrukumu, tomēr tās statuss pazeminājās. Izrakumi Meroē tika uzsākti 1902. gadā, tajos atklājās lielās un apdzīvotās pilsētas ielas un ēkas. Tika atklāts Amona piemineklis, krastmalas piestātne, pilis.