Krievijas impērijas karaspēks Hivā (Vasilijs Vereščagins, 1871)

 

Hivas mūri

Sasanīdu impērijas laikā tās kaimiņos esošo Horezmas valsti pārvaldīja Afrigīdu dinastija (305-995). Tajā dominēja zoroastrisms līdz 712. gadam, kad to iekaroja arābi un ieviesa islāmu kā valsts reliģiju. Pēc tam Horezmā valdīja Mamunīdu dinastija (995-1017), tad Anušteginīdu dinastija (no 1097). No 1077. līdz 1231. gadam Horezma bija lielvalsts, kas ietvēra mūsdienu Uzbekistānas, Turkmenistānas, Irānas, daļēji arī Azerbaidžānas, Afganistānas un Tadžikistānas teritorijas. Šajā laikā senā Horezma kļuva par ievērojamu zinātnes un izglītības centru. Lielās Seldžuku impērijas atkarībā no 1141. gada. 1220. gadā Horezmu nopostīja Čingishans, 1388. gadā — Tamerlans. 1511. gadā sāka valdīt Šibanīdu dinastija. 1598. gadā tā kļuva par Hivas hanistes (Horezmas) galvaspilsētu, 1618. gadā tika uzcelta medrese (reliģiskā augstskola) un citas monumentālas ēkas.

1873. gadā Hivas hanistes dienvidu daļu (tagadējo Turkmenistānu) anektēja Krievijas Impērija, bet Hivas haniste kļuva par tās protektorātu. Pēc tam, kad Krievijas pilsoņu kara laikā Sarkanā armija iekaroja Turkestānu, Hivas hanistes teritorijā 1920. gadā tika izveidota Horezmas Tautas Padomju Republika. 1923. gada 30. oktobrī Horezmas TPR tika pārdēvēta par Horezmas PSR un pievienota PSRS. 1925. gada 15. februārī Horezmas PSR likvidēja, un tās teritoriju sadalīja starp nesen nodibināto Uzbekijas PSR, Turkmēnijas PSR un Krievijas PFSR Karakalpaku autonomo apgabalu.