Pirmais Goldkostas krastu, 1770. gada 16. maijā kuģojot netālu no krasta, iezīmēja britu leitnants Džeims Kuks. Līdz 1823. gadam jaunatklāto zemi vēl neapdzīvoja neviens eiropietis, kad beidzot krastā piestāja britu pētnieks Džons Ohlijs. Ap 19. gadsimta vidu teritorijā sāka parādīties liels skaits koku zāģētavas, kā arī lielopu, kokvilnas un cukura audzētāju saimniecības.

1885. gadā Nerangas upes iztekā sev brīvdienu māju uzbūvēja Kvīnslendas gubernators Antonijs Musgrave. No tā laika apkārt esošā krasta teritorija ieguva reputāciju kā kūrorts Brisbenes bagātajiem un ietekmīgajiem. 1889. gadā uz Goldkostu pagarināja dzelzceļa līniju un krasta teritorijā sāka parādīties arvien vairāk viesnīcu un viesu namu.

Līdz 1925. gadam iedzīvotāju skaits pilsētā auga lēni, bet tad tika uzbūvēts jauns ceļa savienojums ar Brisbeni un uzbūvēta Džeimsa Kavila Sērferu paradīzes vienīca, pilsētā sākās īsts tūristu bums. Arvien vairak attīstoties auto industrijai un tā pieejamībai, palielinājās arī tūristu skaits un ap 1935. gadu lielākā daļa no piekrastes bija apbūvēta ar viesnīcām un brīvdienu mājām. 1933. gadā pilsēta tika pārsaukta par Sērferu paradīzi.

Iedzīvotāju skaits pilsētā pieauga, pieaugot tūristu skaitam un ar 1940. gadu īpašumu attīstītāji un žurnālisti pilsētu sāka dēvēt par Goldkostu. 1958. gadā pilsēta oficiāli pieņēma Goldkostas nosaukumu un 1959. gadā tā tika oficiāli pasludināta par pilsētu.

1970. gadā pilsēta sāka strauji izplesties un tās krasta līniju sāka apbūvēt ar debesskrāpjiem un jaunām viesnīcām. 1981. gadā pilsētā izveidoja lidostu. 1994. gadā pilsētas teritoriju paplašināja, lai aptvertu lielāku pludmales daļu, tādejādi tā kļuva par otro lielāko Kvīnslendas pilsētu aiz Brisbenas.