Džeronimo

Džeronimo (dzimis 1829. gada jūnijā, miris 1909. gada 17. februārī) bija apaču bedonkohu kara virsaitis, kurš aptuveni 25 gadus cīnījās pret Meksikas un Savienoto Valstu invāziju apaču zemēs. Bedonkohi bija viena no čirikavu apaču grupām. Viņa meskaleru-čirikavu (rietumu apaču) vārds Goyaałé ([kòjà:łɛ']) nozīmē "Tas Kurš Žāvājas". Vārda Džeronimo izcelsme nav precīzi zināma. Iespējams, ka tas radies kādā no kaujām ar meksikāņu zaldātiem, kad tie lūdza palīdzību Hieronīmam ("Džeronimo!"), — vienam no katoļu "svētajiem".

Džeronimo iesaistījās karā pret meksikāņiem, kad 1851. gadā meksikāņu zaldāti nogalināja viņa māti, sievu un trīs bērnus. Kopš tā brīža viņš izmantoja jebkuru iespēju, lai atriebtos meksikāņiem, kuri 300 gadus centās pakļaut dažādās apaču ciltis. Vēlāk apačiem nācās cīnīties arī pret amerikāņiem. Pret mazskaitlīgo Džeronimo vienību tie mobilizēja ceturto daļu savas armijas. Nelielas apaču grupas traucās caur Arizonu, Ņūmeksiku, rietumu Teksasu, Meksikas štatiem Sonoru un Čivavu, nogalinot kolonistus un izcīnot sadursmes ar armijas vienībām. Amerikāņu ģenerālis Krūks tos nosauca "par tīģeriem cilvēku veidolā". Kādam virsniekam, kas bija piedalījās Amerikas pilsoņu karā un cīnījies pret iedzimtajiem Āfrikā, palūdza izteikt savas domas par apačiem. Viņš atbildēja, ka vienādos apstākļos afrikāņi būtu acumirklī sakauti, pat nepaspēdami aptvert notiekošo.

Džeronimo padevās 1886. gadā. Viņu kopā ar citiem čirikaviem aizsūtīja uz Floridas cietumu. Čirikaviem atļāva atgriezties mājup tikai pēc 23 gadiem. Amerikāņu sabiedrībā Džeronimo jau viņa dzīves laikā bija kļuvis ļoti populārs. Viens no spilgtākajiem brīžiem Džeronimo dzīvē bija piedalīšanās parādē par godu prezidenta Rūzvelta inaugurācijai. Taču atgriezties dzimtenē vecajam virsaitim tā arī neatļāva. Viņš nomira no pneimonijas 1909. gada 17. februārī, savos pirmsnāves murgos atceroties ģimeni, kuru meksikāņi nogalināja pirms daudziem gadiem.