Berberu valodas

Berberu valodas jeb tamazigtu valodas (Tamaziɣt vai Tamazight, ⵜⴰⵎⴰⵣⵉⵖⵜ, izrunā: [tæmæˈzɪɣt]) ir afroaziātu valodu saimes zars, un tajās galvenokārt runā berberu tautas. Berberu valodas nevienmērīgi izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt kalnainajos Marokas un Alžīrijas apgabalos, kā arī tuksnešainajos Alžīrijas dienvidos, Mali rietumos un Nigēras ziemeļos. Atsevišķas berberu kopienas ir arī Tunisijā, Burkinafaso, Mauritānijā, Lībijā un Ēģiptē. Arī Rietumeiropā dzīvo ļoti daudz emigrantu, kas runā berberu valodās. Kopš 2001. gada Alžīrijā un kopš 2011. gada Marokā berberu valodas ir arī valsts valodas. Tiek lēsts, ka kopējais berberu valodu pratēju skaits ir aptuveni no 17 līdz 25 miljoniem. Lielākās valodas pēc pratēju skaita ir šilhu valoda (7 miljoni), kabilu valoda (no 2,6 līdz 6 miljoniem) un centrālatlasa berberu valoda (no 2,5 līdz 3 miljoniem), savukārt teritoriāli visizplatītākā valoda ir tuaregu valoda.

Berberu valodu ISO 639-2 un ISO 639-5 kods ir ber.

Vēsturiski berberu valodas ir bijušas izplatītas visā Ziemeļāfrikā, izņemot Nīlas ieleju un teritoriju uz austrumiem no tās, bet sākot ar 7. gadsimtu, kad Umajādu kalifāts (arābi) iekaroja teju visus Āfrikas ziemeļus, tās izspiedušas un asimilējušas arābu valoda. Šī iemesla dēļ berberu valodās, izņemot tuaregu valodu, ir daudz aizguvumi no arābu valodas. Ir arī daudz feniķiešu, sengrieķu un latīņu valodas izcelsmes vārdu. Tuaregu valodā ir salīdzinoši daudz vārdi, kuru izcelsme ir saistīta ar Čadas un Nilo—Sahāras valodām. Ir zināms, ka nu jau izmirušā valoda guanče piederēja berberu valodu grupai; tā bija izplatīta Kanāriju salās.

Destinations